Viedoklis
Par izdegšanu un profilaksi raidījumā runā uzvedības analītiķe Jolanta ĀBoltiņa un psihologs Jeļena Korsaka - Pumpure, kuras izstrādājušas programmu Pirmatnējā!Jūtīgā!Runātīgā!Patiesā!
Sabiedrība - viens no iemesliem, kāpēc vecākiem, kuriem ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, ir tik ļoti grūti raidījumā runā Izaugsmes centra Kopīgi Kopā valdes locekles, speciālie pedagogi un uzvedības analītiķes Jolanta Āboltiņa un Anita Beinaroviča.Jolanta Āboltiņa sadarbojas ar Mācību centru Atbalsts, nodrošinot prakses vietas jaunajiem lietišķās uzvedības programmas studentiem Izaugsmes centrā Kopīgi Kopā.
Ģimenes studija raidījums Kā sports var palīdzēt stiprināt ģimenes saites? piedalījās Jolanta Āboltiņa, daloties savā pieredzē par pārgājieniem kopā ar ģimeni.
Lasiet vairāk Izaugsmes centra Kopīgi Kopā mājas lapā
Tālākizglītības kursi pedagogiem
Saņēmām pozitīvas ATSAUKSMES par Izaugsmes centra Kopīgi Kopā organizētājiem tālākizglītības kursiem pedagogiem:
dalībnieki ieguva:par lektoru darbu:
Reāli piemēri no dzīves.
Noslēgumā izkristalizējās JAUTĀJUMI, kas palika NEATBILDĒTI. Apkoposim un mēģināsim sniegt atbildes, bet....ir jautājumi, kuriem atbildes ir krietni komplicētākas, kur pedagogam noteikti nepieciešams atbalsts ne tikai no kolēģiem, bet arī valstiskā līmenī.Mūsu izstrādātā profesionālās kompetences pilnveides kursi
“Iekļaujošās izglītības izaicinājumi vispārizglītojošajā izglītības iestādē.”
Programma veidota, kā metodisks atbalsts pedagogiem, organizējot mācību procesu izglītojamajiem ar speciālajām vajadzībām. Programmas saturs ir vērts uz daudzpusīgu un padziļinātu izpratni par izziņas darbības traucējumu veidiem, uzvedības traucējumu un autisma izpratni.
Kursa dalībnieki uzzina un praktiski izmēģina paņēmienus, lai nodrošinātu atbilstošus atbalsta pasākumus un izprastu priekšnoteikumus izglītojamo ar speciālajām vajadzībāmintegrācijai vispārizglītojošajā izglītības iestādē.
Lekciju/semināra mērķis: Pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci darbā ar izglītojamajiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi, uzvedības traucējumi un citi traucējumi, sniedzot teorētiski praktiskus ieteikumus pedagoģiskā procesa plānošanas un vadīšanas jomā, sniegt pieredzi individualizēta mācību procesa veidošanā un tehnoloģiju izmantošanā speciālo pedagoģisko vajadzību mazināšanai.
Sasniedzamie rezultāti: Apgūstot programmu, pedagogi gūs padziļinātu izpratni par izziņas darbības traucējumu būtību, uzvedības traucējumiem un citiem traucējumiem; izpratni par izglītojamā mācību vajadzību novērtēšanu; praktiskus paņēmienus un metodes mācību procesa organizācijas pilnveidošanā, kas palīdzēs kompensēt izglītojamo speciālās vajadzības mācību procesā; prasmes plānot un veidot atbalsta pasākumu plānu, ņemot vērā izglītojamā
Vairāk par tālākizglītības kursiem - sazinieties tepat, izmantojot kontaktu formu!
Vairāk lasi Izaugsmes centra Kopīgi Kopā mājas lapā
Esam apvienojušies trīs speciālisti zem viena jumta un sevi nodēvējām par Kopīgi Kopā.
Lai sasniegtu lielākus mērķus nepietiek iet kopā, jābūt kopīgam un vienotam skatījumam, kopīgam mērķim.
Mēs esam speciālisti, kuri uzskata, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, nepieciešama savstarpēja speciālistu sadarbība, speciālista un bērna sadarbība, speciālista un vecāka sadarbība.
Ikšķiles Brīvā skolas vecāki iepazīstas ar ABA terapijas iespējām
Esam pārrunājuši par sadarbības iespējām!
Kā iesaistīt bērnus kopīgās aktivitātēs!
Fotogrāfija tapusi īsi pirms Ģimenes studijas tiešraides Latvijas radio 1.
29. jūnijā piedalījos Ģimenes studijas sarunā par bērnu iesaisti sportiskās aktivitātēs un šo aktivitāšu pozitīva ietekme uz ģimenes saišu veidošanos.
Tik daudz tika pateikts, bet tomēr tikpat daudz palika neizteikts. Manī šī nepabeigtības sajūta prasās izteikties, tāpēc uzrakstīšu dažas savas pārdomas un varbūt kādam noderēs arī kāds no ieteikumiem!
Pirmkārt katrai ģimenei svarīgi pašiem izlemt cik aktīvi un cik sportiski tie vēlas būt, jo veidot ģimeniskas attiecības var arī aktīvi nesportojot, tomēr fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme un plašs spektrs. Daļai pirmais, kas nāk prātā, kad runājam par sportiskām aktivitātēm, ir kopīgi treniņi un sviedri, fizisks nogurums….nekāda prieka.
Es teiktu, ka sākumā izvēlēties rāmu režīmu. Viena no pieejamākajām aktivitātēm ir vienkārši pastaiga, ikdienas pastaiga pilsētā, parkā, mežā, dabas takās, gar jūru u.c. varianti. Šai aktivitātei nav nepieciešams nekāds īpašs aprīkojums, ja vienīgi ērti apavi un laikapstākļiem piemērots apģērbs.
Pamazām pastaiga var pārvērsties par pārgājienu! Pirms vairākiem gadiem arī mūsu ģimenei iet kājām 3km līdz 5km bija liels attālums, tagad tā ir īsā pastaiga ar suni. Gadu gaitā kilometru skaits ir “uzaudzēts”. Par to kā plānot pārgjienu ar bērniem var lasīt iepriekš publicētā rakstā.
Tie, kuri seko maniem ierakstiem, noteikti atceras, ka esmu pieminējusi Japāņu shirin-yoku jeb meža peldes, kuras Japānas mediķi iesaka cilvēkiem, kuri cīnās ar stresu, trauksmi, asinsspiediena problēmām, koncentrēšanās traucējumiem. Japāna pat ir izveidoti speciāli shiri-yoku meži – parki. Tā aktīva pastaiga arī sportiska aktivitāte, jo pētījumi rāda, ka pat 15 minūtes aktīva gājiena ik dienas var mazināt stresa līmeni, uzlabot miega kvalitāti, stiprināt muskulatūru un kardiovaskulāro sistēmu, tas ir veids kā uzlabot garastāvokli un paaugstināt savu darba enerģiju.
Vadot lekcijas pedagogiem lielu uzsvaru lieku uz dinamiskajām pauzēm gan mācību stundu vai nodarbību laikā, jo tas palīdz uzlabot darbspējas gan bērniem un jauniešiem, gan pašiem pedagogiem. Dinamiskai pauze ir nozīmīga ikvienam! Esiet strādājuši stundu, divas? Piecelieties un izkustieties, izstaipieties, pusdienas pārtraukumā veltiet vismaz tās 10-15 minūtes pastaigai svaigā gaisā, ārpus telpām.
Ieviešot šo noteikumu savā rutīnā, iemāciet to arī saviem bērniem!
Bieži runā, ka pusaudži tik daudz laika pavada pie dažādiem gadžetiem un spēlē, atrodas sēdošā stāvoklī ilgas stundas.
Pētījumi rāda, ka ilgstoša sēdēšana ikdienā, mazkustīgs dzīvesveids, veicina dažādas veselības problēmas, jo cilvēka ķermenis ir radīts kustībai.
Kā motivēt pusaudzi darīt kaut ko, kas šķietami viņam nepatīk? Pavisam noteikti pusaudzī kaut kur guļ tas aktīvists, tikai ir jāiekustina, jāpamodina.
Nepiekrītu, kad saka, ka pusaudzim nav nekādu interešu! Intereses ir ikvienam! Vecāka uzdevums ir noskaidrot šīs intereses, nepiespiestā sarunas veidā bez pārmetumiem. Uzdodiet atvērtus jautājumus!
Esiet aktīvi klausītāji!
Piedāvājiet savam pusaudzim izmēģināt jaunas lietas!
Esiet atklāti!
Sāciet ar mazumiņu!
Piemēram:
Ja vēlaties doties pastaigā, piedāvājiet – noiet tikai 3km! Radiet nelielu sacensības garu – uzņemiet laiku, cik ātri to veicat! Nākamā reizē piedāvājiet pārspēt iepriekšējo laiku vai attālumu! Vai piedāvājiet pastaigai atvēlēt 20-30 minūtes, palielinot pamazām ilgumu.
Ja vēlaties doties pārgājienā, pajautājiet, kurp vēlētos doties. Ja atbilde ir NEZINU! Piedāvājiet divus vai trīs variantus izvēlei! Dodiet savam bērnam kādu kontroli! Iesaistiet maršruta un apskates objektu plānošanā. Izsakiet savas vēlmes un uzklausiet bērna vēlmes. Ieplānojiet “pauzes” – aktivitāti vai pusdienas (kafejnīca vai pašu ugunkurs). Iesaistiet bērnu mugursomas satura salikšanā, līdzi ņemamās pārtikas izvēlē. Atcerieties, ka pārgājiena mērķis nav noieto kilometru daudzums, bet pozitīvas emocijas un savstarpējo attiecību stiprināšana caur sadarbību un komunikāciju!
Ja vēlaties, lai pusaudzis veic kādas fiziskas aktivitātes starplaikos starp datorspēlēm, dodiet noteiktu laiku, lai uzliktu spēlē pauzi, un kopā, piemēram, izejat īsā pastaigā vai noskriet un uzskriet pa kāpnēm, uzspēlējat basketbolu vai “mīnusus” (tā ir samērā jautra un sacensības garu modinoša spēle, jāmet basketbola grozā bumba no noteiktas vietas, kad esi iemetis, tikai tad vari paiet soli uz priekšu).
Ja vēlaties, lai pusaudzis sāktu nodarboties ar kādu sporta veidu, piedāvājiet izmēģināt pēc izvēles kādu, ar norunu, ka varēs to nomainīt, ja nepatiks. Norunājat par apmeklēto treniņu skaitu, kad pusaudzim jāizlemj vai turpina vai meklē citu variantu. Piesaistiet treneri, izsakiet savas raizes vai vēlmes. Treneriem ir savi knifi kā ieinteresēt pusaudžus.
Dodieties kopā pašu vai organizētā veloizbraucienā, laivu braucienā, supot, krastingā (pārgājiens gar upes krastu, kas ietver sevī arī šķēršļu pārvarēšanu pašā upē), izmēģiniet bolderingu, pārgājienu ar meža slēpēm un daudzas citas aizraujošas lietas. Noteikti kāda no tām aizraus! Organizētos pasākumos pievienotā vērtība ir sastaptie cilvēki!
Rādiet savu piemēru!
Esiet atbalstoši!
Esiet radoši!
Kopīgas aktivitātes stiprina saites!
Kopīgas aktivitātes stiprina uzticēšanos!
Esiet aktīvi savu spēju un vēlmju robežās, lai kopīgas fiziskās aktivitātes rada skaistas atmiņas, emocijas un vēmi atkal doties kopīgā piedzīvojumā!
Attīstošas nodarbes sensorai integrācijai
Sensorā integrācija ir pamats normālai cilvēka funkcionēšanai, tā organizē ķermeņa un apkārtējās vides radītās sajūtas, lai kontrolētu savu ķermeni noteiktā vidē.
Lai bērns vispārīgi attīstītos, svarīga sensorā integrācija, t.i., maņu receptori tiek kairināti, tie saņem dažāda veida un intensitātes signālus, ko apstrādā un veido noteiktu atbildes reakciju un uzvedību.
Pētījumi rāda, ka bērniem, kuriem ir kāda veida attīstības traucējumi (dažos avotos norādīts, ka tas sastopams līdz pat 90% ), vērojami sensorās uztveres un sensorās integrācijas traucējumi. Bet bērniem ar neirotipisku attīstību sastopamas sensorās integrācijas novirzes līdz 13% bērnu.
Sensorie traucējumi izpaužas dažādos veidos, piemēram, bērns ēd vai neēd tikai noteikta veida pārtiku, izrāda nepatiku vai nemaz nepieskaras noteikta veida materiāliem vai reljefiem, jutīgi pret gaismu un skaņu, nevēlas šūpoties vai tieši otrādi – ilgstoši šūpojas utml. Sensorālās darbības traucējumi var izpausties kā destruktīva uzvedība ar pārmērīgām emocionālām reakcijām.
Tādējādi bērniem, kuri izvairās no noteiktām aktivitātēm, rodas grūtības un traucējumi dažādās jomās, piemēram, kustību aktivitātē un koordinācijā, sociālajās prasmēs un apmācībā, paškontrolē utml.
Lai tas būtu speciālists vai vecāks, ir labi apzināt, kāda veida sensorās informācijas apstrādes grūtības ir bērnam, tādējādi var izvēlēties konkrētas stratēģijas vai rotaļas, lai attīstītu un vingrinātu jaunas jušanas sajūtas, attīstītu balansēšanu, kopumā attīstītu centrālās nervu sistēmas maņu stimulatorus. Tādējādi mācot bērnam pieņemt jaunus stimulus vai nebaidīties no noteikta veida stimuliem, māca sociāli pieņemamā veidā reaģēt uz nevēlamiem stimuliem.
Izvēloties noteikta veida rotaļdarbības var veicināt sensorās integrācijas attīstību un mācīt ķermeni adekvāti reaģēt uz ienākošajiem maņu signāliem, un var būt kā interesants, jautrs kopā būšanas laiks, kas veicinās arī savstarpējo kontaktu.
Bērni ir atvērti jaunajām lietām, ja tas tiek pasniegts “mazās porcijās” un jautrā veidā. Jebkuru nodarbi un apmācību var pārvērst par rotaļu.
Dienas laikā var atrast brīdi vai brīžus, kad bērns ir labā noskaņojumā un vecākam ir iespēja veltīt bērnam laiku, nenovēršoties uz citām blakuslietām. Teiksim 10-15 min.
Jebkuras aktivitātes intensitāte un ilgums atkarīgs no bērna spējām un veselības stāvokļa, kādam gribēsies vēl un vēl, bet kādam pietiks ar vienu reizi pamēģināt un viss.
Ja redzat, ka bērns izrāda nepatiku pret kādu no nodarbēm, tad palēnām iesaistiet tādās aktivitātēs. Piemēram, norunājat, ka bērns izmēģinās tikai vienu reizi. Kad tas darīts, liekam visu nost un darām to, kas bērnam rada patīkamas emocijas. Pēc laika atkārtojat un atkal atgriežamies pie patīkamajām nodarbēm.
Pirmo, ko vēlos apskatīt ir propriocepcija. Tā ir ķermeņa spēja apzināties savu novietojumu telpā un koordinēt to. Pateicoties šai maņai, cilvēks spēj pārvietoties tumsā, satvert dažādus priekšmetus bez piedomāšanas. Galvenā propriocepcijas sistēmas funkcija ir nodrošināt noteiktu ķermeņa stāvokli vai konkrētu kustību, tāpēc tā ir ļoti būtiska motoro iemaņu attīstībai.
Ja propriocepcijas sistēmā ir kādi traucējumi, tad bērns meklē stimulācijas situācijas, lai izjustu savu ķermeni. Traucējumi var izpausties kā neveiklība (ieskrien stūrī vai priekšmetiem telpā, mantu izkrišana no rokām utml.), sēdēšana ar kājām zem sevis, nespēja nostāvēt, jo ir nepieciešamība apsēsties vai atstutēties pret sienu, tie ir bērni, kuri izmanto iespēju, ka citi viņam uzguļas virsū vai palien zem pufa un priecājas, ja kāds pufā iesēžas ar švunku utml. bērns nevar kontrolēt pildspalvas vai zīmuļa spiedienu, t.i., burtnīcā rakstot, taisa caurumus, lauž cietus kancelejas piederumus.
Propriocepcijas (ķermeņa stāvokļa un kustības telpā uztvere) uztveres veicinošas nodarbes:
Staigāšana uz rokām, kad tiek turēts aiz kājām.
Staigāšana tupus jeb zosu gājiens.
Virves vilkšanas sacensības.
Katrs stāv savā aplī. Saliek plauksts kopā un viens otru mēģina izstumt no apļa.
Apsēžas viens otram pretī un saliek kopā pēdas un “min velosipēda pedāļus”.
Mest vai stumt smagus priekšmetus.
Nest smagummaisiņus noteiktā veidā (piemēram: “krabis” nostāties četrrāpus ar seju uz augšu, uzlikt smagummaisiņu uz vēdera un iet četrrāpus uz sāniem. Vienkāršots veids ir “rupucis”, kad nostājas četrrāpus ar seju pret grīdu un smagummaisiņu liek uz muguras)
Vestibulārā aparāta veicinošas nodarbes:
Šūpoties drošās šūpolēs vai šūpuļtīklā, segā.
Vilkšana segā pa grīdu.
Šūpošana klēpī, savienojot to ar ritmisku pantiņu (savā praksē ievēroju, ka mazākajiem ļoti patīk “Jājam, jājam mēs ar zirgu”!)
Velties šurpu-turpu uz veltņa vai bumbas.
Staigāt pa slīpu dēli vai balansēt uz dēļa.
Līst cauri tunelim.
Rāpot un staigāt baseinā ar bumbiņām vai jūras viļņos.
Veidojiet taktilās takas - basām kājām staigāt smiltīs vai spilvenos, nelīdzenā virsmā.
Runa ir cilvēkam specifiska darbība, kas nodrošina savstarpēju informācijas apmaiņu starp cilvēkiem. Runas aparāts, kur notiek skaņu veidošana, sastāv no balsenes un rezonatoru sistēmas - mutes un deguna dobumiem, kā arī deguna blakusdobumiem. Balss skaņas rodas, vibrējot balss saitēm. Balss saišu vibrācija veido patskaņus, bet līdzskaņi rodas mutes un deguna dobumos. Skaņu veidošanā iesaistīto daudzo muskuļu saskaņotu darbību nodrošina ietekmes no vairākām galvas smadzeņu daļām: iegarenajām smadzenēm un vidussmadzenēm, smadzenītēm, taču galvenais runas motoriskais jeb runas kustību centrs atrodas galvas smadzeņu lielo pusložu garozā, turklāt t.s. dominējošā puslodē: labročiem - kreisajā, bet kreiļiem - labajā smadzeņu pusē.
Runas attīstību veicinošas rotaļas:
Sameklēt gotiņas attēlu un atdarināt gotiņas maušanu – mū.
Sameklēt sunīša attēlu un atdarināt sunīša riešanu – vau-vau.
Sameklēt mušas attēlu un atdarināt mušas sanēšanu – šš
Klakšķināt mēli vai turēt uz mēles gala iekarināt baranku.
Verkšķīties pie spoguļa!
Ožas uztveres veicinošas nodarbes:
Plastmasa pudelēs vai mazajos ēdiena konteineros ieliek vates plāksnītes piesūcinātas ar noteiktu eļļu vai aromvielu, piemēram, apelsīna, zemeņu, lavandas. Blakus noliek apelsīnu, zemeni un lavandas ziedu. Bērna uzdevums, paļaujoties uz smaržu salikt smaržu pārus.
Izvēlēties vislabāk bērnam pazīstamas smaržas, vēlāk pieliekot klāt nepazīstamas.
Paslēpt necaurredzamos konteinerīšos ēdamas un neēdamas lietas, kurām ir izteikta smarža – ziepes, maize, zemene, zobu pasta utml. – paļaujoties uz smaržas izjūtu, jānosaka, kas ir ēdams vai kas nav ēdams.
Dzirdes uztveres veicinošas nodarbes:
Atkārtot doto ritmu ar koka karotēm vai plastmasas tukšajām pudelēm.
Mācīties kopā dziesmiņas un tautas dziesmiņas.
Smalkās motorikas veicinošas nodares:
Rotaļas smiltīs vai pupiņās, rīsos ar karoti un bļodiņu vai lāpstiņu un spainīti.
Redzes uztveres veicinošas nodarbes:
Kontūru apvilkšana.
Šķirošana pēc krāsām, formas u.c. parametriem.
Ja pamanat savam bērnam kāda veida grūtības vai zināt, ka Jūsu bērnam ir noteikti traucējumi, vērsieties pēc palīdzības un paroma pie speciālistiem. Taču atcerieties, ka izejot no speciālista kabineta bērnam nepieciešams ģeneralizēt savas prasmes, citiem vārdiem, speciālista kabinetā iegūtās prasmes pielietot ikdienā, bet to bērnam var palīdzēt tikai ģimene.
Kreilis!
Bērns kreilis ne tikai darbojas ar kreiso roku, viņš uzvedas nedaudz savādāk, jo viņa pasaules uztvere atšķiras no labročiem. Bērns kreilis parasti ir emocionālāks nekā labrocis, viņš ir vieglāk uzbudināms un daudz aktīvāks nekā citi bērni. Turklāt šāda mazuļa domāšana ir tēlaina un ļauj daudz jūtīgāk uztvert visu, kas notiek apkārt. Pēc zinātnieku domām, pamatojoties uz daudzu gadu pētījumu rezultātiem, nepārmācīti pieaugušie kreiļi ir daudz veiksmīgāki un talantīgāki nekā labroči.
Jāņem vērā, ka ir kreiļi un labroči, kā arī zināms procents cilvēku, kuri lieliski prot darboties ar abām rokām, viņus sauc par ambideksteriem.
ar kuru roku brauc ar auto vai ceļ torni;
ar kuru roku tīra zobus utt
Laikā, kad liela daļa cilvēku veica dažādus lauku darbus vai amatniecības darbus, kur visi instrumenti bija piemēroti labročiem, īpaši izcēlās kreiļi, kuriem bija grūti nopļaut zāli govīm vai rūpnīcā sastellēt rīkus. Viena no galvenajām bažām bija arī iekļaušanās sabiedrībā. Viss, kas atšķiras no lielākā daudzuma vairāk vai mazāk tika uzskatīts ārpus normas.
Vēl nesenā pagātnē arī mūsu vecmāmiņas un vecāki tika pārveidoti no kreiļiem uz labročiem.
Mūsdienās pētījumi ir pierādījuši, ka būt kreilim ir labāk kā pārveidotam par labroci!
Padomijas karote, lai liktu bērnam kreilim izmantot labo roku!
Vai bērniem vasarā ir jāmācās?
Mēs ar mazo bērnu rotaļājamies, rādām un iepazīstinām ar jaunām lietām, ejam pastaigās, kur ļaujam aktīvi darboties.
Iepriekš jau tika publicēts raksts par sensomotorikas attīstības veicināšanu un tās saistību ar smadzeņu attīstību.
Ļaujiet bērniem pievarēt šķēršļus vai balansēt mežā pa nokritušu koku vai baļķi, lēkāt un pārlēkt, nošļūkt vai noripot no kalniņa, karāties zarā utml! Tas viss attīsta sensomotorās prasmes!
Āra aktivitātes un darbošanās svaigā gaisā ir būtiska, jo veicina bērna attīstību dažādās jomās - attīsta muskulatūru - caur skriešanu, rāpšanos, peldēšanu nodarbina lielo muskulatūru un veiklību, līdzsvaru un koordināciju.;caur rakšanos smiltīs, gliemežu vai akmentiņu vākšanu, ūdens liešanu un pārliešanu attīsta smalko motoriku.
Būdami bērni kopā lielākās vai mazākās grupiņās, attīsta sociālās prasmes. Rotaļāšanās kopā rosina bērnus dabiskā veidā sadarboties ar citiem.
Ejiet ar bērniem uz rotaļlaukumiem, ļaujiet un iedrošiniet uzsākt sarunas ar citiem bērniem!
Dodiet skaidrus padomus kā uzsākt sarunu - Sveiks! Kā Tevi sauc? Vai Tev patīk šūpoties/šļūkt no kalniņa? Vai Tev patīk pūst pienenes? Te ir vesels pieneņu lauks!
Tāpat bērni ikdienas pastaigās, dodoties uz veikalu vai koncertu, izstādi nostiprina savas teorētiskās zināšanas vai papildina jau esošās.
Veikalā ļaujiet pat mazākajiem iepirkties! Veidojiet kopā iepirkumu sarakstu un dodieties iepirkties pēc tā!
Ejat uz koncertiem vai kafejnīcu, tas māca arī ievērot noteiktas uzvedības normas, kuras ikdienā nav tik bieži pielietotas!
Ļaujot bērnam atrasties dažādās vidēs un pielietot, apgūt jaunas uzvedības stratēģijas, attīstās bērna pašpārliecinātība, pašpaļāvība, radošums, kas mazina trauksmi nestandarta situācijās.
Kāds sacīs, bet manam bērnam nepieciešams intensīvs atbalsts noteiktu prasmju attīstībā. Un atbilde būs - turpiniet arī vasarā apmeklēt speciālistus! Tomēr atrodiet līdzsvaru! Lai bērns netiktu pārslogots! Lai bērns izbauda vasaras siltumu, brīvību, kopā būšanas prieku ar sev tuvajiem!
Kā veicināt patstāvību savam bērnam?
Patstāvība ir spēja uzņemties atbildību par savu rīcību.
Patstāvību bērni un jaunieši iemācās caur noteiktām grūtībām un pat ierobežojumiem. Reizēm pieaugušie vēlas atbrīvot vai atvieglot savam bērnam šīs grūtības, tādējādi neapzinot izdara pretējo – mazina patstāvības veidošanos.
Ko mēs varam darīt ikdienā, lai veicinātu patstāvību?
Ļaujiet pagatavot vienkāršu ēdienu – omlete, ola iecepta maizē, olā izmērcēta maize, pankūkas.
Iepirkties pēc saraksta
Saliec pats savu skolas somu
Saliec pats apģērbu, ko vilksi nākamā dienā
Prasme rīkoties ar kabatas naudu (vai es gribu šo lietu vai es gribu vienkārši iepirkties)
Iemācīties jaunu spēli vai atcerēties veco-labo sen aizmirsto spēli (kartupelis, ģeogrāfijas spēle), tas paplašina brīvā laika pavadīšanas prasmes.
Izplānot ģimenes izklaides nedēļas nogalē (pastaiga vai pārgājiens – atrast informāciju, izveidot maršrutu, izveidot nepieciešamo lietu sarakstu )
Paškontrole
Uzvedības problēmas visbiežāk rodas bērniem, kuriem ir grūtības ar:
• Elastīgu pieeju
• Adaptācijas prasmēm
• Spēju tolerēt frustrāciju
• Spēju risināt problēmas
Tas ir arī saistīts ar paškontroles prasmēm.Paškontrole ir spēja kontrolēt sevi, savas emocijas un vēlmes, it īpaši sarežģītās situācijās.
*Paškontroli var noteikt ārējie apstākļi – paša vai citu rīcība un sekas, sarunas utt.
*Paškontroli var noteikt iekšējie motīvi –mērķi, laiks, emocijas utt.
Kāpēc mēs varam var zaudēt paškontroli?
Trauksme
Vēlme izvairīties no esošās situācijas
Noteiktu prasmju trūkums, piemēram, prasme noturēt uzmanību, prasme regulēt savus impulsus, nepieciešamība pēc tūlītēja pastiprinātāja jeb apbalvojuma utml. Svarīgi ATCERĒTIES, ka impulsu kontrolei nav atkarīga no intelekta, darbaspējām, atmiņu u.t.t.
Bioķīmiskie faktori, tādi kā miega vai vitamīnu trūkums, veselības problēmas vai sāpes utt
Vide, apkārtējie apstākļi
Vecumposmam neatbilstošas prasības
Bezspēcības sajūta un motivācijas trūkums
Svarīgi mācīties izvērtēt priortitātes.
Attīstīt prasmi izvērtēt, kurš ir vissvarīgākais darbiņš un kurš - mazāk svarīgs, var iegūt tikai pārdomājot, izvērtējot, saliekot pēc prioritātēm.
Noder iepriekšējās dienas izvērtēšana un nākamās dienas plānošana.
Šeit labi noderēs ģimenes sapulces. Tomēr jāatcerās, kas ir atvērta klausīšanās!!! Svarīgi ir nepārtraukt viens otru, uzklausīt.
Svarīgi pieturēties pie iesākto darbu pabeigšanas pirms ķeršanās pie jauna darba.
Un pēdējā, bet ne mazāk svarīgā lieta - pbalvojiet sevi par to, ka ievērojat disciplīnu!
Kā veicināt pozitīvu uzvedību?
Konsekvence!
Ja esi pateicis NĒ, tad pie tā pieturies, ja zini vai jūti, ka nespēsi pieturēties pie papa izvirzītā noteikuma bērnam, tad labāk nomaz nesāc. Citādi bērns gūst apstiprinājumu savai uzvedībai, ko pielietos arī turpmāk!
Piemēram:
Bērns vēlas konfekti, bet vecāks saka: "Nē, Tu jau Šodien esi apēdis daudz! Pietiek!" Bet bērns turpina uzstājīgāk prasīt un varbūt pat uzsāk histēriju vai pat speršanu vecākam. Vecāks vēlas šo bērna rīcību pārtraukt un mīļā mira labad iedod konfekti.
Šāda vecāka rīcība nostiprina negatīvo uzvedību - kliegšanu un speršanu. Nākamās reizes, kad bērns vēlēsies kaut ko iegūt, viņš pielietos uzvedības stratēģiju, kas iepriekš ir nostrādājusi!
Ja vecāks paliks pie sava NĒ, neskatoties uz nepatīkamo situāciju, kuru no birds gribas pārtraukt, tad katru nākamo reizm šī negatīvā uzvedība mazināsies vai pazudīs pavisam, jo bērns zinās, ka NĒ nozīmē NĒ!
Mēs vecāki bieži GAIDAM, ka bērns rīkosies citādi, bet nepaskaidrojam un nepasakam, ko saGAIDAM, nepiedāvājam citu rīcību.
Vecāks GAIDA, bet nesaGAIDA GAIDīto, bet bērns taču nezin, ko no viņa GAIDA!
Formulējiet savas GAIDAS!
Pajautājiet savam bērnam - Kas Tevi iepriecina?
Vai ir veiksmes formula?
Stīvena Koveja (Steve Covey) grāmata "The 7 Habits of Highly Effective People" (Efektīvu cilvēku 7 paradumi) ir viena no populārākajiem izdevumiem pasaulē, jo stāsta par to, kā būt efektīvam un sasniegt izvirzītos mērķus, pielietojot 7 ieradumus. Šos S. Covey principus apguvu jau Franklin Covey kursos, un esmu centusies ieviest savā reālajā darbībā, jo tie ir pietiekami vienkārši uztverami un saprotami, tomēr vēl mācos!
Ikviens vēlas būt produktīvs, bet kvantitāte nenozīmē kvalitāti. Būt produktīvam nozīmē saprast savas produktivitātes iespējas (Production Capability), citiem vārdiem savas darbības efektivitāti, savas jaudas apzināšana.
Ja vēlies sasniegt savu mērķi, nepieciešams noteikta stratēģija, plāns, kas palīdz nostiprināties un izveidot pamatlietas, kas virza uz mērķi. Nav nozīmes veikt ntos darbus, kurus īsti nepabeidz, vai neveic kvalitātīvi, jo sanāk, ka dari kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, bet nesasniedz kādu mērķi vai efektivitāti.
Piemēram, pedagogs nāk uz darbu, lai novadītu savas stundas. Pie pedagoga nāk klase pēc klases, pedagogs vada stundu, sniedzot skolēniem informāciju par noteiktu tēmu, bet vai šis darbs ir kavlitatīvs un efektīvs, ja netiek ņemta vērā skolēnu tēmas izpratne un paguve, veids kā skolēni apgūst mācības. Šajā gadījumā Efektīva Produktivitāte būs tikai tad, ja pedagogs , izvirzot konkrētus sasniedzamos rezultātus, pielietos tās metodes, kas palīdz skolēniem apgūt mācību vielu, citādi ieguldītajam pedagoga darbam nav seguma. Tas, ka mēneša laikā pedagogs ir izņēmis 10 tēmas, nenozīmē, ka veikts kvalitatīvs darbs, ja vien skolēni nav sasnieguši noteiktu līmeni.
1. Esi proaktīvs (fokusējies un dari to, ko vari kontrolēt un ietekmēt)
Jāsaprot atšķirība starp Stimulu un Atbildes reakciju, tiem pa vidu ir Proaktivitāte. Jo tikai persona ir tā, kura izlemj par savu Atbildes reakciju.
Šeit kā piemēru var minēt Viktora Franko – neirologs, psihiatrs, filosofs un pārdzīvojis Holokaustu – skatījumu par cilvēku, ko viņš atklājis grāmatā par laiku, kad atradās koncentrācijas nometnē. Grāmata vēsta par to, kā, būdams koncentrācijas nometnē, viņš atrod nozīmi dzīvošanai, atrod nozīmi dzīvībai vietā, kur tai nav nozīmes. Cilvēks ir atbildīgas par savu dzīvi, cilvēku nosaka lēmumi nevis stāvoklis. Cilvēks var pakļaut jūtas vērtībām. Mūsdienās ir daudzas ikdienā pierastas lietas, kas manipulē ar cilvēku jūtām – masu mēdiji, sociālie tīkli utml., bet pazūd vērtības.
Viktors Franko koncentrācijas nometnē paliek bez tuviniekiem, viņam tiek atņemts viss, pat viņa identitāte. Tomēr, neskatoties uz šiem šausminošiem Stimuliem, Franko un viņa līdzgaitnieki koncentrācijas nometnē atrod nozīmi savām dzīvībām. Kur vērtība ir dzīvība, ja es esmu dzīvs, tad ar man ir viss kārtībā. Te neko nevar izdarīt ar apkārtējiem apstākļiem, tur Viktoram nav nekādas ietekmes, bet viņš var ietekmēt savas jūtas, nosakot, ka vērtība ir dzīvībai. Ja padotos jūtām, tad, pie velna visu, mani tuvinieki ir miruši, apstākļi ir traģiski, nav izejas. Tad sekotu padošanās apstākļiem un nāve.
Viegli ir padoties, tomēr, ja vērtības paceļ augstāk par jūtām, tā ir proaktīvas personas iezīme. Persona, kas nododas jūtām vairs nav proaktīva, jo viņa reakciju nosaka apkārtējā vide, apstākļi, jūtas.
Jūtas nav sliktas, tās ir dabīgas un nepieciešamas. Bet ja zini, kāds cilvēks, kāda persona vēlies būt, ja nosaki savas vērtības un tām seko, tad nepakļausies savām jūtām, emocijām, tā ir sava veida paškontrole.
Ja personai nav mērķa, kāpēc darīt noteikto lietu, tad viegli padoties jūtām, pamest iesākto, jo tas ir grūti. Bet, ja ir skaidrs mērķis, motivācija, soļi kā pārvarēt grūtības, tad gala rezultāts tiks sasniegts.
Runājot par proaktivitāti svarīgi apzināties, ka ir ietekmes sfēras – ko cilvēks var ietekmēt un ko nevar ietekmēt. Piemēram – līst lietus. To nevar ietekmēt. Bet var atvērt lietussargu un neizmirkt!
Kad sastopas ar kādu problēmu, tad pirms risinājuma meklēšanas uzdod jautājumus:
Vai tas ir manā ietekmes sfērā?
Vai tas mani satrauc?
Vai es varu to mainīt/ietekmēt?
Ja tas nav manas ietekmes sfērā, vai es varu paplašināt savu ietekmes sfēru?
2. Sāc ar rezultātu savā prātā (Sāc ar ar rezultātu savā prātā jeb nodefinē savu mērķi un izstrādā plānu, kā to realizēt)
Pirms sāc iet, zini kurp ej! Mērķis ir vidū, tam apkārt ir drošība (vai manis izvirzītais mērķis sniedz drošību? Vai tas nodrošinās ilgtermiņa panākumus?) vadība/kontrole (vai zini kurp ej?), gudrība (vai tev ir pietiekami zināšanu, lai sasniegtu savu mērķi? Kas man nepieciešams, lai sasniegtu savu mērķi? Ko dos man sasniegtais mērķis?), spēks (Vai man ir spējas uzsākt šo darbību? Vai sasniedzot šo mērķi, tas dos man iespējas un spējas sasniegt citus mērķus?)
3. Liec svarīgākās lietas pirmās ( Nosaki prioritātes savus mērķus tā vietā, lai reaģētu uz steidzamajām lietām)
Efektivitāte! Nepieciešams saprast, ko dari un kāpēc! Tas nozīmē noteikt prioritātes, laika menedžments, vai lietas ir Tava laika vērtas.
Te tiek lietota matrica, kas sadalīta 4 daļās.
I kvadrants ir svarīgi un steidzami – tie ir darbi, kuri ir jāizdara. Tās ir lietas, kas ir Tavā priekšā un prasa neatliekami tās paveikt!
II kvadrants ir svarīgi, bet nav steidzami, tātad tie ir tie darbi, kuriem ir noteikts dead line - iesniegšanas laiks. Uz esošo brīdi to paveikšana nav nepieciešama, līdz konkrētā datumā tas jāpabeidz! Šīs ir lietas, kuras bieži tiek noliktas malā, jo liekas, ka nav svarīgas. Tomēr vienā brīdī tās “ieiet” I kvadrantā un atkal jādzēš ugunsgrēks, kas prasīs vairāk enerģijas un spēka. Ieteicams šos darbus veikt palēnām visa perioda laikā, atvēlot noteiktas stundas darba paveikšanai!
III kvadrants ir steidzams, bet nav svarīgs.
IV kvadrants ir nesvarīgie un nesteidzamie darbi, tie ir darbi, kuri neprasa steidzamību un, ja tos paveiksi, nebūs nekādas starpības!
Covey piedāvā klasificēt savus mērķus un lietas, ko dari, piedomāt, vai tas ir steidzami un vai tas ir svarīgi! Piedomā, kurai lietai ir lielākā nozīme, kas padarīs darbu efektīvu!
Covey runā par četrām laika menedžmenta paaudzēm, kur:
1. ir zīmītes, kur uzrakstītas īsā formā svarīgākās lietas, kas jāpaveic.
2. kalnedāri, kur tiek ierakstīti nozīmīgākie pasākumi un darbi īsākā vai garākā laika posmā.
3. Dienas “grafiks”, kur tiek prioritēti darbi pēc to vērtības/nozīmīguma
4. Laika menedžments nenozīmē menedžēt laiku, bet menedžēt pašam sevi, kur svarīgi nodalīt ekspektācijas (gaidas) un realizēšanas iespējas. Šī 4tā laika menedžmenta paaudze kā svarīgu nosaka rezultātu, kas ir balnsā starp Produktivitāti un Spēju Produktivitātes (Production Capability). Tātad apzināt savas produktivitātes spējas, lai sasniegtu gaidāmo mērķi.
4. Domā Win-Win (sadarbība, veidojot savstarpēji uzticamas attiecības, lai paveiktu kopīgus darbus un mērķus)
Šeit Covey uzsver, ka egoisms nepalīdz sasniegt mērķi, ja strādā grupā.
5. Vispirms izproti/saproti un tad būsi izprasts/saprasts (svarīga aktīvā klausīšanās un izteikt viedokli ar cieņu)
Visi grib būt saprasti, bet bieži piemirst, ka pašiem ir jāsaprot vispirms! Viens otra saprašana ir attiecību sākums.
6. Sinerģija (darbības efektivitātes paaugstināšana jeb izstrādāt inovatīvus risinājumus, kas dod balansu starp atšķirībām un visu iesaistīto apmierinātību, citiem vārdiem rast risinājumus konfliktsituācijām)
Šis punkts ir līdzīgs iepriekš minētajam Win-Win!
7. Uzasini zāģi (paaugstini motivācijas, enerģijas un dzīves balansu. Atjauno sevi!)
Stāsts par mežstrādnieku, kurš jau 5h zāģē resnu koku, pārguris, bet turpina zāģēt. Viņam piedāvā nedaudz atpūsties un uzasināt zāģi, taču mežstrādnieks atrauc, ka nav laika.
Pārāk aizņemts, lai domātu, cik produktīvs esi , vai esi spējīgs produktīvi strādāt! Petiesībā darbs pie sevis ir svarīgāks par darāmo darbu, jo tikai tad, kad esi izglītots par lietu, ko dari, esi spēcīgs savā miesā un garā, tad vari būt patiesi produktīvs savā darbā!
Uzvedība, kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību
Viena no svarīgākajām lietām, lai palīdzētu bērnam vai pusaudzim tikt galā ar problēmuzvedību, ir izpratne par to, kas var novest pie negatīvas uzvedības, jo tas palīdz novērst vai samazināt problēmuzvedības rašanos.
Uzvedība, kuras mērķis ir piesaistīt uzmanību, sevī ietver dažādas darbības, kuras ne vienmēr ir izprotamas ikdienas steigā.
Vēlme pēc uzmanības ir dabiska, ikviens vēlas atzinību, tāpēc, meklējot iespēju saņemt atzinību vai uzslavu, cenšamies veikt doto uzdevumu vai pienākumu ar piepūli un pēc iespējas labāk. Tomēr, ja esi piepūlējies, bet nesaņem vēlamo uzmanību, tad atrod citus ceļus kā to saņemt. Ar laiku izstrādājas noteikta uzvedība, kas sniedz ātru reakciju, bieži šāda uzvedība var būt problemātiska vai sociāli nepieņemama, jo te var tikt pielietota destruktīva un pat bīstami uzvedība.
Kā atpazīt uzvedību, kuras mērķis ir uzmanības piesaistīšana? Apskatīsim dažus piemērus:
Skaļa runāšana, smiešanās
Bērna iepriekšējā pieredze ir tāda, ka runājot normālā vai pieklusinātā balsī, nav saņēmis vēlamo rezultātu. Pieaugušais nav reaģējis uz bērna lūgumu. Tad bērns ir izmēģinājis pacelt balsi un saņēmis vēlamo reakciju – pieaugušais ir pievērsies viņam. Bērns panācis savu mērķi – pieaugušais ir pievērsies tieši viņam! Turpmāk bērns arvien biežāk izmantos šo stratēģiju.
Dusmu izrādīšana sociāli nepieņemamā veidā
Bērna pieredze, ka, izrādot dusmas kliedzot, sitot vai citā destruktīvā veidā, pieaugušais pievēršas tieši viņam vai izpilda viņa prasības, vēlmes ātrāk, kā pielietojot citu uzvedību.
Raudāšana vai viltus raudāšana
Bērns atnācis pēc bērnudārza vai skolas mājās. Pieaugušais pievēršas vakariņu gatavošanai vai citiem mājas pienākumiem. Bērna pieredze ir tāda, ka, kļūstot niķīgs vai raudulīgs, saņem pieaugušā uzmanību un tiek, piemēram, samīļots vai ar viņu aprunājas, paspēlējas.
Izlikšanās, ka nespēj veikt noteiktas lietas.
No rīta bērns izrāda nespēju patstāvīgi apģērbties, nespēju atrast sev nepieciešamo lietu, lai gan tā ir “deguna priekšā”. Bērns prot uzvilkt apavus, tomēr izliekas, ka tas sagādā īpašas grūtības. Mērķis šādai uzvedībai ir vēlme, lai pieaugušais pievērstos tieši viņam un veltītu to īso laiku viņam, jo citādāk neizdodas gūt pieaugušā uzmanību.
Skriešana prom
Ejot pastaigā, bērns skrien prom no pieaugušā, kurš uztraucies sāk skriet pakaļ, saukti saukt, galu galā bērnam tas izvēršas par aizraujošu spēli.
Pašsavainošanās, tostarp galvas sišana, matu raušana vai krišana gar zemi
Vardarbība pret citiem, tostarp sišana, speršana, košana vai sišana
Pēdējie divi ir bīstami gan pašam bērnam, gan apkārtējiem un šīs uzvedības maiņai ir nepieciešama konsekventa un noteikta apmācība, konkrētu metožu izmantošana. Ja uzvedība ir bīstama pašam vai citiem, svarīgi bērnam nodrošināt apstākļus, kur ir droši. Ir ļoti svarīgi saglabāt konsekvenci attiecībā uz savām darbībām.
Uzvedība, kuras mērķis ir uzmanība, pusaudžiem vai pieaugušajiem, būs atšķirīga, to bieži izraisa zems pašvērtējums, greizsirdība vai vientulība.
Strīdi, kuru mērķis ir panākt reakciju no apkārtējiem
Pusaudzis pretojas izvirzītajiem noteikumiem,
Izdabāšana, lai iegūtu komplimentu, atzinību un apstiprinājumu
Pusaudzis pārlieku izpildīgs un izdabā pieaugušajam, lai saņemtu novērtējumu, pilnībā norobežojoties no tā, kas interesē un patīk pašam. Ļoti pārdzīvo par neveiksmēm. Sekas šadai uzvedībai var būt nopietnas.
Stāstu izskaistināšana un pārspīlēšana, lai izraisītu līdzjūtību vai uzslavu
Izlikšanās, ka nespēj veikt noteiktas lietas.
Ja bērna uzvedība, kuras mērķis ir uzmanības piesaistīšana, raisa problēmuzvedību, ar to var tikt galā, izmantojot dažas pārbaudītas proaktīvas un reaģējošas stratēģijas.
Ir vairākas metodes, kas var darboties, lai samazinātu un pārvaldītu uzvedību, kuras mērķis ir uzmanība, piemēram:
Ignorēt dažas problemātiskas uzvedības izpausmes.
To var būt grūti izdarīt, bet, ja jūs nepievēršat bērnam uzmanību, ignorējat, ir lielāka iespējamība, ka bērns pārtrauks savu problēmuzvedību (kliegšanu, raudāšanu, dauzīšanu). Atcerieties, pat rājiens vai negatīva uzmanība joprojām ir uzmanība.
Uzslavēt atbilstošu uzvedību.
Bieži bērni izvēlas problēmuzvedību, jo nesaņem uzmanību vai atzinību ikdienā, pat tad, ja ievēro izvirzītos noteikumus. Sociāli pieņemama uzvedība tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kuru bieži pieaugušie nekādā veidā neapbalvo. Tomēr sniegt uzslavu par pozitīvu uzvedību ir vitāli svarīgi. Tādējādi bērns saņem vēlamo uzmanību un tādējādi samazināsies nevēlamās uzvedības izpausmes.
Piemēram, bērns palūdz pieklājīgā un mierīgā veidā palīdzību, kad iepriekš to lūdzis ar kliegšanu vai raudāšanu, tad nekavējoties uzslavējam un sniedzam palīdzību. Turpmāk ir lielāka iespējamība, ka bērns rīkosies tieši tāpat.
Apjukuma, novirzīšanas stratēģija.
Brīdī, kad bērns uzsāk problēmuzvedību vai zināms, ka noteiktā situācijā parasti parādās problēmuzvedība, tad ieteicams novirzīt bērna uzmanību uz kaut ko citu, tādējādi var novērst vai samazināt disfunkcionālu uzmanību.
Bērns vai pusaudzis, un pat pieaugušais tiecas saņemt uzmanību no sev tuvākajiem. Ieteicams ieplānot regulāru kvalitatīvu kopā būšanas laiku katru dienu. Ne vienmēr tam jābūt garam, pietiek ar īsu kvalitatīvu laiku, kad visa uzmanība ir pievērsta otram, kad nekas nenovērš no darbošanās ar bērnu.
Šī dienas rutīna var palīdzēt bērnam saprast, ka katru dienu noteiktā laikā vai noteiktā brīdī vecāks pievērsīs uzmanību, veltīs laiku, lai darītu to, kas bērnu interesē.
Kopīgs maltītes un sarunu laiks.
Gatavojiet kopīgi maltīti. Sarunājaties par svarīgām un arī nesvarīgām ikdienas lietām, par vēlmēm nākotnē, par lietām, kas rada prieku. Jautājiet atvērtos jautājumus, piemēram:
Ko Tu gribētu?
Kā Tu zinātu, ka tas ir tas, ko Tu gribi?
Kas mainītos, ja Tu iegūtu to, ko gribi?
Ko gribētu paveikt, ja zinātu, ka to noteikti paveiksi?
Kas ir tas, kas Tevi aizrauj tik ļoti, ka aizmirsti par laiku?
Kas ir tas, kas Tev padodas vislabāk?
Kas dod Tev enerģiju?
Kas atņem Tev enerģiju?
Ko Tu gribētu mainīt?
Ko Tu gribētu pajautāt man?
Kas Tevi biedē?
Rotaļu un pastaigu laiks.
Izvēlaties rotaļas vai galda spēles, kuras aizrauj un patīk visiem iesaistītajiem, īpaši bērniem. Atvēliet laiku tikai šai nodarbei, nolieciet malā jebkuras lietas, kas varētu traucēt vai novirzīt.
Dodaties pastaigā vai pārgājienā visi kopā. Vairāk par pārgājieniem ar bērniem lasiet iepriekš publicētā rakstā "Pārgājienā ar bērnu".
Grāmatas lasīšanas laiks.
Šis ir svarīgi īpaši jaunāka vecuma bērniem. Tas ir laiks kopā būšanai, iegrimstot citā pasaku valstībā!
Gulētlikšanas vai modināšanas laiks.
Vakara vai rīta rutīna katrai ģimenei ir sava, tomēr ir vērts piedomāt par īsu kopā būšanu pat steidzīgajā rīta stundā, vai tas ir modinot vai brokastojot!
Mācību procesa organizācija, ņemot vērā uztveres īpatnības:
- Mācību stundas struktūra (3 bloki, samazinātu „tukšā” cikla garumu)
- Individuālā pieeja atbilstoši veselības stāvoklim vai individuālajām vajadzībām
- Palīgmateriālu un palīglīdzekļu izmantošana mācību procesā un pārbaudes darbu laikā
- Mērķtiecīga gatavošanās pārbaudes darbiem un diferencēta pieeja
- Individuālā darba organizēšana (konsultācijas, korekcija)
- Sekmju un attīstības dinamika
Visā pasaulē izglītības iestādes un pedagogi pamazām mācās mainīt domāšanu no tā, ka bērnam/jaunietim jābūt gatavam skolai, uz to, ka izglītības iestādei jāspēj būt gatavai ikviena bērna, pusaudža un jaunieša vajadzībām, lai nodrošinātu profesionālu atbalstu izaugsmei un attīstībai.
Vingrinājumi
ŽĀVĀŠANĀS
Labs vingrinājums pirms lasīšanas balsī. Elpošanas vingrinājumi smadzeņu darbības aktivizēšanai un labās puslodes ritmizēšanai. Elpošanas vingrinājumi uzlabo asins plūsmu uz galvas smadzenēm, tātad arī skābekļa pieplūdi, kassavukārt veicina atmiņu un uzmanības spējas.
DŪRE, PLAUKSTA, DELNA
Trīs plaukstas stāvokļi – dūre, plauksta pavērsta sānis, plauksta pavērsta uz leju. Sākumā izpilda tikai ar vienu roku – kreiso un labo roku atsevišķi. Pēc tam ar abām rokām vienlaikus. Vienkāršais veids – dūre, plauksta pavērsta uz leju. Vispirms abas rokas izpilda vienādas kustības un pēc tam katra roka izpilda savu kustību.
Smadzeņu pusložu sadarbības veicināšanai un paškontroles veicināšanai. Kustību regulācijā piedalās dažādi maņu orgāni – tauste, līdzsvara un redzes orgāni. Atsevišķas kustības parasti ietilpst sarežģītos kustību aktos jeb stereotipos, kurus cilvēks dzīves pieredzē izveido par iemaņām. Kustību stereotipa fizioloģiskais pamats ir nervu sakaru funkcionālā sistēma, kas sastāvs no daudzām apakšsistēmām visos smadzeņu stāvos un veido kustību modeļus un to realizēšanas programmas. Ja kustību stereotips pakļauts apziņas kontrolei, tad cilvēks kustību modeļus pirms realizēšanas pārbauda un koriģē domās un iztēlē. Apgūstot kustību, tā automatizējas, tas ir produktīvākais un ekonomiskākais kustību regulācijas veids, kas ir pamatā profesionālajām darbībām un sporta iemaņām.
Vingrinājums DAMBO
Iztaisnot un pastiept katras auss augšējo maliņu uz augšu, bet ausu ļipiņas uz leju. Vispirms ar labo roku labo ausi, un ar kreiso roku – kreiso ausi. Bet tad ar kreiso roku – labo ausi, un ar labo roku – kreiso ausi.
Smadzeņu darbības aktivizēšana. Koncentrē uzmanību. Krusteniskās kustības smadzenes mazliet mulsina un šādas neikdienišķas kustības aktivizē un trenē smadzenes. Apzinātās kustības organizē CNS, kas saņem noteiktu informāciju no smadzenēm. Savstarpēji CNS centru sakari veido un realizē kustību un pozu vadīšanu – maina un koriģē kustību norisi, un, atbilstoši, ķermeņa atsevišķo daļu pozīcijas nomaiņu. Kustību un pozu vadīšanā piedalās simtiem, tūkstošiem un miljoniem neironu, kuru centri lokalizējas dažādās CNS daļās (lielo pusložu garozā, zemgarozas centros, stumbra daļā, smadzenītēs, mazajās smadzenītēs. Katrs no centriem var ietekmēt augstāk vai zemāk stāvošos centrus, realizējot to savstarpējos saistības. Apzinātas kustības un pozas izstrādājas ar apziņas palīdzību, kad tās apgūtas, var notikt neapzināti. Vairākkārtīgi atkārtojot kustības, tās var kļūt automātiskas. Smadzeņu garozas struktūras kontrolē iemācīto kustību paraugus un veidus – rada daudzveidīgu, secīgu kustību dizainu, lai pabeigtu paša ģenerēto, regulē kustības ātrumu, plašumu.
Daloties pieredzē
Pārgājienā ar bērniem.
Ceļošana ar mugursomu, pārgājieni ir viena no pieejamākajām āra aktivitātēm. 
Pārgājienu laikā veidojas grupas biedru savstarpējas attiecības, kas var uzlabot starppersonu un sociālās prasmes. 
Piedzīvojot, kā ir būt daļai no grupas, kas strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi, izjūt saliedētības pozitīvās emocijas. Lai sasniegtu kopīgo mērķi, svarīga pozitīva savstarpējā kominikācija un sadarbība, prasme būt komandas spēlētājam.
Došanās dabā var atstāt dziedinošu ietekmi mazinot trauksmi un depresiju, fiziskas aktivitātes pozitīvi ietekmē mentālo veselību. Pētījumi ir parādījuši, ka pat pēc 15 minūšu peldes mežā, asinsspiediens normalizējas, stresa līmenis pazeminās, kā arī uzlabojas uzmanības noturība, uzlabojas miega kvalitāte.
Japānā shirin-yoku jeb meža peldes kā medicīnisku terapiju uzsāka attīstīt 1980. gadā. Japānā pat ir izveidoti Shirin-Yoku meži. Latvijā mums ir plašākas iespējas, jo meža gabaliņu varam atrast ik katrā Latvijas stūrītī.Dodoties pārgājienā ar bērnu, izvēlieties īsus maršrutus, bet ar interesantiem objektiem, ar iespēju aktīvi izkustēties, iespēju izpētīt apkārtni.Dodoties pārgājienā ar bērnu, sniedziet iespēju bērnam kādu konrtoli pār šo procesu:
Ļaujiet izvēlēties maršrutu vai izteikt vēlmes, ko gribētu apskatīt vai kādas aktivitātes gribētu veikt.Ļaujiet izvēlēties pusdienu maltīti vai vietu.Bērniem patīk izpētīt apkārtni – uzmeklēt kukaiņus vai izpētīt augus, tomēr varat paņemt līdzi kādu spēli vai izklaidi, ko spēlēt pārgājiena laikā, bet tikpat labi – aiciniet bērnu izmantot dabā esošos materiālus spēlēm – akmeņi, lapas, zari, celmi utml.
Un kāda ir Jūsu pārgājienu pieredze kopā ar bērniem?
Labas Uzvedības Spēle (Good Behavior Game)
Labas uzvedības spēle (Good Behavior Game) ir pētījumos pamatota metode, lai samazinātu problēmuzvedību klasē. Pirmo reizi pasauli ar GBG metodi iepazīstināja Barrish, Saunders un Wolf (1969), Labas uzvedības Spēle (GBG) ir plaši izmantota savstarpēji atkarīgu grupu procedūra, kas izstrādāta, lai samazinātu problēmuzvedību klasē.
Šīs metodes veiksme slēpjas vienkāršībā, kas izrādījusies efektīva dažādos skolēnu vecumposmos, kā arī vērojama ilgtermiņa ietekme.
GBG ir populāra skolu vidē vairākās Eiropas valstīs un Savienotajās valstīs.
2014. gadā tika veikts pētījums, kad Labās Uzvedības Spēli ieviesa trīs klasēs (skolēni vecumā no 7 līdz 12 gadiem), kurā skolēni ar nopietniem uzvedības traucējumiem. Problēmuzvedība pēc GBG ieviešanas ievērojami samazinājās visās trijās klasēs, ar nosacījumu, ka tiek ievērota konsekvence, regularitāte un tiek izmantoti skolēniem interesējoši pastiprinātāji jeb motivētāji.
IETEIKUMI PROBLĒMUZVEDĪBAS NOVĒRŠANAI KLASĒ VAI GRUPĀ
· Noskaidrot, kas strādā kā pastiprinātāji – “mazie” mācību stundas laikā un “lielie” nedēļas/mēneša beigās. Veiciet aptauju savā klasē. Pielikumā aptaujas piemērs, pedagogs var papildināt iespējamos pastiprinātājus, atbilstoši vecumposmam.
· Nosakiet TRĪS galvenos uzvedības noteikumus, kas jāievēro mācību stundā un vērtē tikai tos!
Piemēram (ieteicams veidot noteikumus izvairoties no noliedzošas formas!):
Sniegt atbildi uz pedagoga jautājumu tikai pēc aicinājuma! (Neizkliegt atbildes!)
Palikt sēžot savā solā un iziet no sava sola tikai ar atļauju! (Palikt sēžot savā solā!)
Savstarpēji sarunāties tikai atļautajā laikā. (Nesarunājies, kad runā cits!)
· Pedagogam svarīgi saglabāt mierīgu izturēšanos, neizrādot nepatiku vai frustrāciju attiecībā uz skolēnu uzvedību, svarīgi parādīt savu labvēlīgo un atbalstošo attieksmi.
· Neiesaistīties diskusijās vai strīdos. Vediet individuālas sarunas ar skolēnu, kuram problēmuzvedība, ārpus stundas laika.
· Saglabājiet konsekvenci savā rīcībā un prasībās!
· Mazināt uzmanību vai ignorēt nevēlamo uzvedību (piemēram, rupjas valodas lietošanu klasē vai, ja skolēns atsakās vērt grāmatu vai rakstīt darba lapā, turpiniet mācību procesu un sagaidiet atbilstošo brīdi, kad skolēns gatavs iesaistīties darbā). Ignorējiet uzvedību, kuru iespējams ignorēt, uzslavējiet pat mazāko pozitīvo uzvedību!
· Pastiprināti uzslavēt, pievērst uzmanību pozitīvajai uzvedībai – sniegt tūlītēju atgriezenisko saiti, piemēram, “Malacis, Tu sniedzi pareizu atbildi!”, “Paldies, Tu apsēdies savā vietā!”, “Lieliski, Tu sniedzi atbildi!”
· Dodiet iespēju izvēlei, piemēram, izvēlēties trīs uzdevumus noteiktajā lapspusē vai konkrētam skolēnam izvēlēties, kurā grupā strādās utml.
· Sarunās lietot pozitīvu valodu, piemēram, aizstāt “Ja neizpildīsi šo uzdevumu, zvanīšu Taviem vecākiem” ar “Ja izpildīsi šo darba lapu, tad tiksi atbrīvots no mājas darba!”
· Svarīgs fokuss uz pozitīvu attiecību saglabāšanu vai izveidošanu starp pedagogu un skolēniem.
· Aiciniet uz konsultāciju individuāli, citiem klasesbiedriem to nedzirdot un neredzot.
Motivācijas noteikšana
Aizpildi anketu un atzīmē, ko labprāt saņemtu kā apbalvojumu par darbu mācību stundā, ja ievēro klases kārtības noteikumus.
1- Nav mana izvēle 2- Reizēm varētu izvēlēties 3 – Mana izvēle
Vārds, uzvārds____________________
Klase __________
| Motivātors | 1 | 2 | 3 |
| Darbs klasē | |||
| Netikt izsauktam klases priekšā sniegt atbildi | |||
| Sniegt atbildi rakstiskā formā | |||
| Pildīt mazāk uzdevumus stundā | |||
| Būt atbrīvotam no mājas darbiem | |||
| Zināt pārbaudes darbu jautājumus jau iepriekš | |||
| Sporta aktivitātes | |||
| Boulings | |||
| Basketbols | |||
| Futbols | |||
| Sporta laukums | |||
| Pastaiga | |||
| Dažādi | |||
| Konfektes | |||
| Augļi | |||
| Košļājamā gumija | |||
| Pica | |||
| Rakstāmpiederumi | |||
| Izklaide | |||
| Laiks sociālajos tīklos | |||
| Brīvais laiks datorklasē | |||
| Mūzikas klausīšanās laiks | |||
| Kino laiks | |||
| Galda spēles ar klasesbiedriem | |||
| Lielā balva | |||
| Viena brīva darbdiena | |||
| Atbrīvojums no mājas darbu izpildes |
LABAS UZVEDĪBAS SPĒLE MĀCĪBU STUNDU VAI NODARBĪBU LAIKĀ.
Labas uzvedības spēle tiek izmantota kā problēmuzvedības novēršanas instruments klasē. Spēles ir izveidota balstoties uz pētījumu rezultātiem un uzvedības analīzi.
Spēle piemērota visām vecuma grupām un palielina klases noteikumu ievērošanu mācību stundu laikā.
Sākums:
1. Pedagogs izvēlas spēles laiku mācību stundas laikā:
Izvēlieties laiku, kad skolēni visbiežāk izrāda problēmuzvedību (uzmanības pievēršana, atteikšanās veikt doto uzdevumu, lieto necenzētu valodu utml.)
2. Pedagogs sadala klasi komandās pa 2 vai 4 skolēniem katrā, var sadalīt klasi arī divās komandās vai izvēlēties citu grupas sadalīšanas veidu. Klasei redzamā vietā ir lapa, kur norādītas komandas un spēles laikā tiks ielikti nopelnītie punkti.
3. Pedagogs izskaidro spēles noteikumus:
· Komanda saņem punktu, ja noteikto laiku izpilda spēles noteikumus – izvirzītos trīs kārtības noteikumus
· Komanda saņēmusi augstāko punktu skaitu ir uzvarētāja.
· Komanda var zaudēt punktus, ja noteiktajā laikā uzrāda problēmuzvedību, bet pedagogs šajā brīdī neaizrāda vārdiski (var ar žestu norādīt) un noņem punktu.
· Pedagogs izskaidro kāda uzvedība tiek sagaidīta
· Pedagogs nosaka trīs noteikumus, piemēram, pildīts uzdoto uzdevumu, nesarunāsies bez iemesla, nelietos necenzētus vārdus
· Skolēni nosaka uzvedības modeli, kas atbilst klases kārtības noteikumiem
· Pedagogs koncentrējas uz izvirzītajiem trīs noteikumiem un neņem vērā citu problēmuzvedību vai iepriekš izrādīto problēmuzvedību!
· Kad komanda nopelnījusi punktu, pedagogs neko nesakot to atzīmē, neizsaka nekādas piezīmes vai uzmundrinājumus, turpina mācīšanas procesu.
· Pirms uzsākat spēli, nosakiet apbalvojumu.
· Apbalvojumi var tikt uzrakstītu uz lapiņām un ieliktu burciņā, spēles sākumā tā tiek izvilkta un nolasīta klasei. Atcerieties, ka tai jābūt motivējošai visiem klases skolēniem!
3 minūtes brīvām sarunām
Papildlaiks patstāvīgā darba veikšanai
Viena uzdevuma “neņemšana” patstāvīgajam darbam
Samazināts mājas darba apjoms
Atbrīvojums no mājas darba
Papildpunkts patstāvīgajā darbā
· Pedagogs nosaka spēles laika limitu
· Spēles laika limits atkarīgs no vecumposma un klases vidējās darbspējas, bet bieži tiek izvēlēts patstāvīgā darba laiks, grupas darba laiks, jaunā temata iepazīšanas laiks
· Kad spēles laiks ir beidzies:
· Svarīgi sniegt pozitīvu atgriezenisko saiti un uzsvērt novēroto pozitīvo uzvedību. Iedrošiniet turpmāk uzlabot savu veikumu spēles laikā.
· Uzsveriet, kāda uzvedība ieguva punktu un kā komandas biedri var atbalstīt pārējos, kuriem ir grūtības sekot spēles noteikumiem.
IETEIKUMI
Iespējamās spēles norises variācijas:
1. Izvēlieties mācību stundu, kur visbiežāk vērojama problēmuzvedība vai izvēlieties dienas laiku, kad visbiežāk parādās problēmuzvedība.
2. Var spēli spēlēt tikai vienā konkrētā mācību stundā.
3. Var spēli spēlēt katru reizi izvēloties citu mācību priekšmetu.
Iespējamās apbalvojuma saņemšanas variācijas:
1. Sākotnēji balvu saņem uzreiz pēc spēles, bet vēlāk var piedāvāt punktus uzkrāt lielākai balvai.
2. Atcerieties! Balvas gaidīšana ilgāku laiku var mazināt motivāciju spēlēt spēli!
3. Pedagogs var apbalvot arī zaudētājkomandu kā pārsteiguma elementu!
Iespējamās variācijas sagaidāmajai uzvedībai:
1. Izvēlas 3 konkrētus klases kārtības noteikumus un tos lieto katru reizi Labas Uzvedības Spēlē (GBG), kas tiek organizēta:
Rakstu darbu laikā
Patstāvīgā darba laikā
Grupas darba laikā
Pedagoga jaunās vielas skaidrošanas laikā u.c.
Iespējams pievienot “mistēriju”:
1. Pedagogs nosaka trīs uzvedības, kuras tiks apbalvotas, bet uzsver, ka tiks vērtēta vēl viena uzvedība, bet skolēni nezin kāda. Kad spēle beidzas, tad skolēni uzzina, kura viena uzvedība saņem papildpunktu.
2. Pedagogs saka, ka spēle beigu laiks skolēniem nebūs zināms. Atceraties, ka variācijas ar laiku var uzsākt tikai tad, kad skolēni ir apguvuši spēles noteikumus noteiktā spēles sākuma un beigu laikā.
Iespējamas sabotāžas!
· Skolēni var izrādīt problēmuzvedību ar mērķi izjaukt spēli, tomēr tas nav iemesls spēli pārtraukt, tieši otrādi – spēle jāturpina.
· Skolēnam, kurš ar nolūku izrāda problēmuzvedību, piedāvā būt vienam komandā vai izveidot sabotieru komandu. Tāpat iespējams neiekļaut tādu skolēnu spēlē.
· Atcerieties, ka jāievēro konsekvence, lai panāktu, ka “sabotieri” saņem sekas! Piemēram, ja balva ir atbrīvojums no mājas darba, tad jāpanāk, “sabotierim” jāizpilda mājas darba uzdevumi.
· Pedagogs var norādīt, ka saprot, ka skolēnam ir grūti izpildīt spēles noteikumus, tāpēc tās laikā skolēns var klusi sēdēt malā un nepiedalīties.
· Pārliecinieties, ka uzvarētājkomanda saņem kaut ko, kas patīk “sabotierim”.
· Pēc spēles pajautājiet, vai “sabotieris” nākamo reizi vēlēsies piedalīties un vai ir komanda, ar kuru kopā gribētu spēlēt Labās Uzvedības Spēli (GBG).
GBG panākumu atslēga:
· Pedagogs ir tas, kurš vada spēli un nosaka spēles gaitu, kontrolē punktu iegūšanas vai zaudēšanas iespējas.
· Pedagogs var izvēlēties kādu skolēnu, kuram īpaši pievērst uzmanību, skolēnam, kuram nepieciešams īpaši atbalsts uzvedības paškontrolei, tādējādi ļaujot tieši šim skolēnam gūt punktus, tādējādi motivējot turpmāk iesaistīties GBG.
· GBG spēle palīdz nostiprināt, uzlabot vai jaunizveidot noteiktas uzvedības prasmes.
· GBG spēlei nebūs paliekošu seku, ja pedagogs izmantos autoritāru pieeju.
· GBG pamatā ir iedrošinājums un pozitīva attieksme pret skolēnu. Ieteicams, lai būtu pozitīvi uzmundrinājumi, atzinības attiecībā 5 pret 1 dienas laikā.
· Skolēniem bieži GBG iepatīkas un vēlas to spēlēt ik katru stundu, tomēr pedagogs nedrīkst tam padoties. GBG spēle ir izveidota ar domu, ka jāievēro laika limits un atgriezeniskā saite.
· Līdzīgi kā muskuļu treniņā pulsācijai ir labākie rezultāti. Līdzīgi kā sportā trenējoties maratonam, trenējas ik dienu īsiem laika posmiem.
· Lai skolēni nezaudētu interesi, ieteicams pa laikam ieviest variācijas un jaunas iespējas, taču ieviest ik pa laikam nelielas izmaiņas, lai paturētu iespēju spēli vadīt ilgāku laiku!
Materiāla sagatavošanai izmantoti materiāli:
Barrish, H. H., Saunders, M. S., & Wolf, M. M. (1969). Good behavior game: Effects of
individual contingencies for group consequences on disruptive behavior in a classroom.
Journal of Applied Behavior Analysis, 2, 119–124. doi: 10.1901/jaba.1969.2-119
https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1311049/
Diana Browning Wright, Lisa Mannino, & Clayton Cook, “Good Behavior Game”.